Internets sniedz mums lielisku iespēju sazināties. Mēs varam izteikt sevi, savas domas, jūtas, attieksmi pret dažādiem pasaules notikumiem tādā mērā, kas pirms vispasaules tīkla izgudrošanas šķita vienkārši neiespējams. Ērta un praktiska forma jau sen ir apņēmusies kalpot par pašizpausmes platformu. Tie ir blogi, kuru nosaukums it kā pats veidojies no frāzes "tīmekļa žurnāls", pamazām saīsināts līdz mūsdienu pazīstamajai versijai.
Tomēr, kā zināms, brīvība nozīmē zināmu morālu atbildību. Tā tas ir arī šajā gadījumā. Spēja dalīties savās domās un jūtās ar lasītājiem liecina par viņu klātbūtni. Un ne tikai vienu reizi, bet pastāvīgi. Vislabāk savā emuārā katru dienu publicēt ko jaunu un interesantu. Ko darīt, ja tas nesanāk? Tad lasītāji pamazām zaudē interesi par jums, un dienasgrāmata pazūd. Ko tādā gadījumā var darīt? Protams, pirmkārt, ir jāstrādā pie sevis, jākļūst par arvien interesantāku cilvēku, lai attīstītu savu radošumu. Taču šī nav vienīgā izeja. Internets mūsdienās ir ļoti blīvi apdzīvota vieta. Tajā ir milzīgs informācijas apjoms. Tās var būt ziņas, kas ir aktuālas un apspriestas,svaigas un aktuālas domas un sajūtas, vienkārši kaut kas interesants vai smieklīgs. Un šeit mēs atcerēsimies, kas ir "repost". Pieņemsim, ka kaut kur atskanēja kaut kas, kas jūs piesaistīja. Tomēr vispasaules tīmeklis ir milzīgs. Ja jūs kaut ko meklējāt un izlasījāt, tas nenozīmē, ka arī citi lasītāji saskarsies ar šo informāciju. Un tad, publicējot šo kaut ko savā emuārā (protams, ar saiti uz avotu, no kura raksts ņemts), jūs palīdzēsiet saviem lasītājiem iepazīties ar jaunu un svarīgu materiālu. Šeit mēs redzam, kas ir pārpublicējums.
Jums ir jāsaprot, ka, ja esat izveidojis veiksmīgu rakstu savā emuārā, citi emuāra autori var vēlēties to publicēt paši. Un tas ir labi. Internets pastāv, lai izplatītu informāciju. Un tāpēc, kas ir pārpublicēšana? Šis ir viens no vēlamajiem veidiem, kā tiešsaistē reklamēt interesantu saturu. Daži var likt domāt, ka šāda rīcība var apdraudēt raksta autora autortiesības. Galu galā cilvēks ir parādījis savas radošās spējas, kaut ko uztaisījis, un citi to izmanto. Protams, dažkārt var apsvērt šādu situāciju, taču vairumā gadījumu tā nav gluži taisnība. Piemēram, var redzēt, ka ziņas, kas notiek pasaulē, viedokļi par tiem, neietilpst šajā shēmā. Ir raksti, kuros vienkārši pausts autora viedoklis par kādu konkrētu jautājumu, un nereti viņš pats ir ieinteresēts par savām domām darīt zināmu sabiedrībai. Repostam ir arī otra puse. Ja raksts ir labs, tad pārpublicēšana ar avotu palīdz palielināt autora popularitāti,kas viņam nav slikti.
Turklāt gadās, ka raksti tiek drukāti speciāli, lai tos izlasītu pēc iespējas vairāk cilvēku. Šajā gadījumā šādas ziņas autors atzīmē "maksimālo pārpublicēšanu", kas liecina par viņa interesi plaši informēt citus cilvēkus. Ja mēs globālajā tīmeklī ieraudzījām interesantu ziņojumu un domājam, kā pārpublicēt, tad mums jāiepazīstas ar to, ko autors par to raksta. Ja nav šķēršļu kopēšanai, tad publicējot obligāti jānorāda materiāla avots.
