Telefona izgudrošanas vēsturei ir vairāk nekā simts trīsdesmit gadu. Ikdienas burzmā, izmantojot daudzās civilizācijas priekšrocības, cilvēks gandrīz nekad nedomā par to, kā būtu dzīve bez noteiktiem mums pazīstamiem priekšmetiem. Un viņa varētu būt pavisam citāda.
Tālruņa izgudrošana aizsākās ar Aleksandra Bela (1847-1922), Bostonas (ASV) nedzirdīgo bērnu skolas skolotāja darbu, kurš 1875. gadā izveidoja ierīci, kas spēj pārraidīt cilvēka runu no attāluma.. 1876. gada februārī Bells patentēja savu ierīci. Un 1878. gadā notika pirmā saziņas sesija, Bells runāja pa tālruni ar savu palīgu. Šādas ierīces izveide kļuva iespējama pēc maiņstrāvas un elektromagnētiskā starojuma atklāšanas. Aleksandrs Bells izmantoja šīs divas dabas parādības jaunās ierīces darbā.
Telefona izgudrojums nodrošināja lēcienu komunikācijas attīstībā un izvirzīja informācijas nodošanu jaunā līmenī. Papildus Aleksandram Belam trīsdesmit citi izgudrotāji, tostarp Tomass Edisons, apgalvoja, ka ir atklājējs, taču neviens no viņiem savu izgudrojumu nedokumentēja.
AViss sākās ar to, ka 1866. gadā pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem tika ievilkts telegrāfa transatlantiskais kabelis, kas savienoja Ameriku un Eiropu. Taču cerēto peļņu tas nenesa, un kabeļa īpašnieki piedāvāja maksāt lielu prēmiju ikvienam, kurš atradīs veidu, kā pārraidīt ziņas efektīvāk nekā telegrāfs. Šo meklējumu rezultāts bija telefona izgudrojums. Tās darbības princips bija šāds: cilvēka runas radītie impulsi nokrita uz metāla membrānas un tika pārraidīti pa elektrības vadiem, iekrita uztveršanas ierīcē, izraisīja membrānas vibrāciju, kur tie atkal tika pārvērsti runā. Šo savienojumu sauc par impulsu.
Tālrunis ļoti ātri ieņēma savu vietu visas cilvēces dzīvē. Un gandrīz līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem šādu ierīču darbības princips palika nemainīgs. 1973. gadā Motorola inženieris Martins Kūpers veica zvanu, izmantojot mobilo ierīci. Tas bija tālruņa prototips, ko uzņēmums ieviesa 1983. gada 6. martā.
Pati ideja par mobilo sakaru izveidi radās 1946. gadā, taču ierīce bija ļoti apjomīga un neērta. Un bija vajadzīgi gandrīz 40 gadi un vairāk nekā 100 miljoni USD, lai ideja kļūtu par realitāti. Pirmais mobilais telefons svēra 794 gramus, ar lādētāju pietika tikai 8 stundu darbam. Un tas maksāja gandrīz 4000 $.
Mobilā tālruņa izgudrojums un mobilo sakaru parādīšanās kalpoja par pamatu mūsdienu digitālo tehnoloģiju radīšanai, kuras mēs izmantojam. Ja paņem rokāmobilo tālruni, kļūst skaidrs, kādu milzīgu lēcienu ir paveikusi sakaru nozare, kādos straujos tempos attīstās tehniskais progress. Mūsdienās šāds tālrunis nav tikai saziņas līdzeklis, tas ir portatīvais dators, kas veic daudzas funkcijas.
Tālruņa izgudrojums ir nozīmīgs notikums, kas mainīja cilvēces vēstures gaitu, ievirzot to jaunā attīstības sliedē.
